Kiberlaikapstākļi 2026 | JŪLIJS
Kiberlaikapstākļu vērotājiem CERT.LV piedāvā ikmēneša pārskatu par aizvadītā mēneša spilgtākajiem notikumiem Latvijas kibertelpā TOP 5 kategorijās.
Sociālās inženierijas shēmas, sponsorēto meklētājprogrammu reklāmu izmantošana, mērķētas pikšķerēšanas, ievainojamību “lietavas”, tīmekļvietņu uzlaušana un “ClickFix” uzbrukumi: aktualitātes jūlijā.
Krāpšana
Kamēr daudzi bauda vasaras sauli, kibertelpā jūlijs ne visiem noslēdzās saulaini. Digitālajā vidē vietām plosījās lietus un pērkona negaiss, turpinoties krāpšanas kampaņām, kurās tika ļaunprātīgi izmantota uzticamu valsts institūciju, finanšu iestāžu, piegādes pakalpojumu sniedzēju un digitālo pakalpojumu sniedzēju identitāte. Šo uzbrukumu galvenais mērķis bija radīt lietotājam steidzamības vai baiļu sajūtu, izmantot viņa uzticēšanos, lai panāktu autentifikācijas kodu, internetbankas piekļuves datu, personas informācijas vai maksājumu karšu datu izpaušanu. Uzbrukumi tika īstenoti dažādos kanālos - e-pastā, īsziņās, tālruņa zvanos un viltotās tīmekļvietnēs.
Novērotās aktivitātes apliecina, ka sociālā inženierija - cilvēku psiholoģiska ietekmēšana ar nolūku panākt noteiktu rīcību vai informācijas izpaušanu - joprojām ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā uzbrucēji iegūst sākotnējo piekļuvi kiberuzbrukumu veikšanai. Īstenojot pikšķerēšanas (e-pastā) un smikšķerēšanas (īsziņas) kampaņas, krāpnieki visbiežāk uzdevās par “Microsoft”, Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), e-pasta pakalpojumu sniedzējiem piemēram, “WebMail”, kā arī par tiešsaistes ceļojumu platformu booking.com. Turpinājās arī smikšķerēšanas kampaņu viļņi, uzdodoties par piegādes uzņēmumiem: “DPD”, “Omniva”, “Latvijas Pasts” vai bankām – “SEB banka”, “Swedbank”.
Krāpnieciskajās ziņās lietotāji tika informēti, piemēram, par it kā nenomaksātu maksājumu, aizturētu sūtījumu, bloķētu kontu vai nodokļu parādu un aicināti atjaunināt informāciju vai apstiprināt darbību. Ziņās ietvertās saites novirzīja uz viltotām tīmekļvietnēm, kas vizuāli atdarināja attiecīgo pakalpojumu sniedzēju vietnes. Nozīmīga tendence ir sponsorēto meklētājprogrammu reklāmu izmantošana, kas ļauj krāpnieciskajām vietnēm ieņemt augstākas pozīcijas meklēšanas rezultātos nekā oficiālajām vietnēm, palielinot iespējamību, ka lietotāji kļūs par krāpniecības upuriem.
Attēlā ekrānšāviņi: smikšķerēšanas mēģinājumi un sponsorētas meklētājprogrammu reklāmas izmantošana
Turpinājās arī krāpniecisku investīciju piedāvājumu izplatīšana. Atsevišķos gadījumos krāpnieki atkārtoti vērsās pie iepriekš cietušām personām, solot palīdzēt atgūt zaudētos līdzekļus. Tā dēvētajā “līdzekļu atgūšanas” krāpniecībā cietušajiem tiek solīta zaudēto līdzekļu atgūšana, taču pirms tam tiek pieprasīta priekšapmaksa, komisijas maksa, bet solītā līdzekļu atgūšana nenotiek.
Viltus ziņu portāls un atpazīstamas valsts amatpersonas tēls - kā krāpnieki iegūst cilvēku uzticību investīciju shēmām
Jūlijā Valsts policija brīdināja iedzīvotājus par krāpniecisku interneta vietni, kurā bija publicēta viltus publikācija, nelikumīgi izmantojot kādu valsts amatpersonas tēlu. Krāpnieki, izmantojot viltus publikāciju, radīja maldinošu priekšstatu, ka amatpersona reklamē investīciju platformu un aicina tajā ieguldīt līdzekļus. Valsts policija brīdināja, ka gan publikācija, gan tīmekļvietne, kas atdarināja populāra ziņu portāla vizuālo identitāti, ir krāpnieciskas. Tāpat viss liecina, ka šī viltus raksta un vizuālā materiāla izveidē izmantotas mākslīgā intelekta tehnoloģijas.
Valsts policija atgādina, ka krāpnieki rūpīgi seko aktuālajiem notikumiem valstī un operatīvi pielāgo savas shēmas sabiedrībā aktuālajām tēmām. Arvien biežāk tiek izmantoti arī mākslīgā intelekta risinājumi, lai radītu pārliecinošākus attēlus, video un citus digitālos materiālus, kas var radīt maldīgu priekšstatu par to autentiskumu. Plašāk: https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/viltus-zinu-portals-un-atpazistamas-valsts-amatpersonas-tels-ka-krapnieki-iegust-cilveku-uzticibu-investiciju-shemam
“Omniva” vārdā mēģina izkrāpt internetbankas piekļuves datus
Jūijā konstatēta krāpniecības shēma, kurā uzbrucēji pasta sūtījumu uzņēmuma “Omniva” vārdā izsūtīja maldinošus e-pastus. Tajos saņēmēji tika aicināti nospiest pogu “Saņemt izmaksu”, radot iespaidu, ka ir pieejama naudas izmaksa, kuras saņemšanai nepieciešams veikt norādītās darbības.
E-pasta sūtītājs nebija saistīts ar “Omniva”, bet saite novirzīja uz viltotu tīmekļvietni. Tās mērķis bija panākt, lai lietotājs ievada internetbankas piekļuves datus vai apstiprina krāpniecisku darbību.
Šis gadījums uzskatāmi apliecina, ka krāpnieki turpina izmantot sabiedrībā atpazīstamu uzņēmumu identitāti un solījumus par ātru finansiālu ieguvumu, lai radītu uzticību un mudinātu lietotājus rīkoties nepārdomāti.
Attēlā pikšķerēšanas mēģinājuma vizuāls piemērs
Krāpnieki atkal mēģina pārņemt “Telegram” kontus
Atkal aktivizējušies krāpnieki, kuri cenšas pārņemt “Telegram” lietotāju kontus. Viņi uzrunāja cilvēkus ar šķietami nevainīgu lūgumu – nobalsot par bērnu deju konkursā (piemēram, “lūdzu, nobalso par manu vai radinieka bērnu”).
Lai nobalsotu, tiek lūgts noskenēt pievienoto QR kodu. Taču šis OR kods ved uz viltotu tīmekļvietni, kas atdarina īstu balsošanas lapu. Tajā redzama “Autorizēties” poga, it kā balsošanai būtu nepieciešama pieteikšanās. Patiesībā tā ir krāpnieciska shēma, kuras mērķis ir izkrāpt lietotāja “Telegram” autorizācijas datus un pārņemt kontu.
Attēlā kvikšķerēšanas gadījuma piemērs
Ļaunatūra un ievainojamības
Digitālais negaiss: tīmekļvietņu uzlaušana un “ClickFix” uzbrukumi
Jūlijā tika konstatēti vairāki tīmekļvietņu kompromitēšanas gadījumi. Vairākos gadījumos uzbrucēji bija patvaļīgi mainījuši vietnes saturu, savukārt citos apmeklētāji tika automātiski novirzīti uz ar sākotnējo vietni nesaistītu resursu.
Vairākās vietnēs tika konstatēti “ClickFix” uzbrukumi, kuros izmanto viltus “CAPTCHA” paziņojumus, lai inficētu lietotāja datorus. Ja lietotājs seko uzbrucēja norādēm, tad, pašam to neapzinoties, viņš lejupielādē savā datorā ļaunprogrammatūru. Tā visbiežāk paredzēta sensitīvas informācijas zagšanai. Jūlijā Latvijā fiksēti jau vairāki cietušie.
Atsevišķā gadījumā viltus vietnē, kurā bija izmantots “Zoom” nosaukums, lietotājam tika norādīts audio aktivizēšanai izpildīt komandu “PowerShell” vidē. Izpildot šādu uzbrucēja norādi, lietotājs var izraisīt ļaunprātīga koda izpildi savā datorā.
Attēlā “ClickFix” uzbrukuma vizuāls piemērs
Visbiežāk uzbrucēji izmanto neatjauninātas tīmekļa vietnes ar novecojušu WordPress vai Joomla satura vadības sistēmu. Tajās nesankcionēti tiek ievietots viltus “CAPTCHA” paziņojums, kas aicina apmeklētājus apstiprināt, ka viņi ir cilvēki, nevis roboti, izpildot paziņojumā norādītās darbības. Viltus “CAPTCHA” parasti aicina lietotājus nospiest dažādas taustiņu kombinācijas, tādējādi nodrošinot, ka datorā tiek lejupielādēts vīruss.
NODERĪGI! Rekomendācijas tīmekļvietņu īpašniekiem un lietotājiem drošības uzlabošanai pret “ClickFix” uzbrukumiem pieejamas šeit: https://cert.lv/lv/2026/07/clickfix-uzbrukumos-izmanto-viltus-captcha
Kritiska ievainojamību vētra WordPress vidē (wp2shell) — CVE-2026-63030 un CVE-2026-60137
WordPress versijas 6.9.x pirms 6.9.5 un 7.0.x pirms 7.0.2 satur divas kritiskas ievainojamības (CVE-2026-63030 un CVE-2026-60137), kuras, savienojot ķēdē, ļauj neautentificētam uzbrucējam izpildīt patvaļīgus SQL vaicājumus un veikt attālinātu koda izpildi serverī.
Neautentificēts attālināts uzbrucējs var izmantot šo ievainojamību ķēdi, lai pilnībā kompromitētu jebkuru neatjauninātum WordPress vietni, iegūstot iespēju lasīt, mainīt vai dzēst datubāzi un, iespējams, panākt attālinātu koda izpildi serverī.
Ievainojamības jau tiek aktīvi izmantotas uzbrukumos.
Ietekmētās versijas:
- < 6.9.0 nav ietekmēts
- 6.9.0 - 6.9.4 ietekmēts, salabots 6.9.5
- 7.0.0 - 7.0.1 ietekmēts, salabots 7.0.2
“Searchlight Cyber”, kuri atklāja ievainojamības, ir izveidojuši publiski pieejamu rīku, ar kuru var pārbaudīt, vai jūsu tīmekļvietne ir pakļauta riskam. Tas atrodams šeit: https://wp2shell.com/
Plašāk: https://slcyber.io/research-center/wp2shell-pre-authentication-rce-in-wordpress-core
Atklāta jauna 7-Zip arhivēšanas ievainojamība - CVE-2026-14266
Jūlijā atklātā 7-Zip arhivēšanas ievainojamība (CVE-2026-14266) ļauj uzbrucējiem attālināti izpildīt patvaļīgu kodu skartajās sistēmās. Ievainojamība saistīta ar problēmu XZ formāta saspiesto datu apstrādē. Lietotājam atverot ļaunprātīgi izstrādātu arhīvu vai apmeklējot ļaunprātīgu tīmekļa lapu, kas piegādā speciāli sagatavotu datni, var tikt izraisīta heap buferu pārpilde, kas ļauj izpildīt kodu ar lietotāja tiesībām. Parasti šādas ievainojamības tiek izmantotas pikšķerēšanas kampaņās, lai iegūtu sākotnējo piekļuvi vai piegādātu izspiedējvīrusu.
Tā kā 7-Zip programmatūrai nav pieejami automātiski atjauninājumi, CERT.LV rekomendē pārliecināties, ka programmatūra ir manuāli atjaunināta uz vismaz 26.02 versiju.
Plašāk: https://cybersecuritynews.com/7-zip-vulnerability-code-execution/
Kritisks ievainojamību negaiss Joomla CMS paplašinājumos
Joomla CMS jeb atvērtā pirmkoda satura pārvaldības sistēmas trijos paplašinājumos Joomla Content Editor (JCE), SP Page Builder un Page Builder CK atklātas kritiskas ievainojamības:
- CVE-2026-48907 (CVSS 10.0): Joomla Content Editor (JCE) paplašinājums < 2.9.99.5 ir pakļauts ievainojamībai, kas neautentificētam uzbrucējam ļauj izveidot jaunus redaktoru profilus un tādā veidā augšupielādēt un izpildīt patvaļīgu PHP kodu serverī, dodot iespēju pilnībā pārņemt tā kontroli;
- CVE-2026-48908 (CVSS 10.0): Joomla SP Page Builder paplašinājuma versijas < 6.6.2 ir pakļautas patvaļīgai failu augšupielādes ievainojamībai (bez autentifikācijas), kas var rezultēties ar PHP koda izpildi uz mērķa servera no uzbrucēja puses, tādā veidā pilnībā pārņemot tā kontroli;
- CVE-2026-56290 (CVSS 9.8): Joomla Page Builder CK paplašinājuma versijas < 3.6.0 ir pakļautas patvaļīgai failu augšupielādes ievainojamībai (bez autentifikācijas), kas var novest pie RCE jeb attālināta koda izpildes uz mērķa servera no uzbrucēja puses, tādā veidā pilnībā pārņemot tā kontroli.
Visas trīs aprakstītās Joomla paplašinājumu ievainojamības jau tiek aktīvi izmantotas uzbrukumos. CERT.LV rekomendē nekavējoties atjaunināt JCE uz 2.9.99.5 vai jaunāku versiju, SP Page Builder uz 6.6.2 vai jaunāku versiju un Page Builder CK uz 3.6.0 vai jaunāku versiju.
Tāpat tika salabotas kritiskas drošības ievainojamības arī Helix3 veidņu ietvarā, kas ir Joomla paplašinājums. Ir pamatotas aizdomas, ka Helix3 ievainojamības arī tiek šobrīd aktīvi izmantotas, lai kompromitētu vietnes, kas izmanto Joomla. CERT.LV aicina šo spraudni atjaunināt vismaz uz Helix3 versiju 3.1.2 vai jaunāku. CERT.LV norāda, ka šīs ievainojamības var netieši ietekmēt arī populāro mācību procesa pārvaldības sistēmu “Moodle”, bet tikai pie nosacījuma, ka tā tiek izmantota kā Joomla paplašinājums vai atrodas uz viena servera ar Joomla, kurai ir uzstādīti augstāk minētie ievainojamie paplašinājumi.
Plašāk: https://cert.lv/lv/2026/07/kritiskas-ievainojamibas-joomla-cms-paplasinajumos
Pakalpojuma pieejamība
Digitālajā vidē turpinājās viļņveidīgi pakalpojuma pieejamības traucējumi jeb DDoS uzbrukumi. Neraugoties uz kiberapdraudējumu intensitāti, to ietekme bija maznozīmīga, kas norāda uz Latvijas kibernoturību un centralizētā aizsardzības pakalpojuma efektivitāti.
Lai arī uzbrukumi notiek viļņveidīgi, jārēķinās, ka politiski motivēta uzbrucēju interese par Latvijas resursiem saglabāsies. Attiecīgi sistēmu uzturētājiem proaktīvi jārūpējas par resursu atjaunināšanu, jāstiprina kiberdrošības pārvaldība un jāseko līdzi kiberdrošības ieteikumiem.
NODERĪGI! Rekomendācijas DDoS ietekmes mazināšanai pieejamas tīmekļvietnē cert.lv/lv
Ielaušanās un datu noplūde
Negaisa mākoņi sabiezē: tas pats uzbrucējs veicis kiberuzbrukumu Rumānijas nacionālajam kadastram
Uzbrucējs ar segvārdu “Bytetobreach”, kas tiek saistīts arī ar šā gada jūnijā notikušo AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberdrošības incidentu un datu noplūdi, jūlijā publiski paziņoja par uzbrukumu Rumānijas Nacionālajai kadastra un zemesgrāmatu aģentūrai (National Agency for Cadastre and Land Registration).
Lai palīdzētu Rumānijas kolēģiem noskaidrot situāciju un mazināt potenciālo apdraudējumu, CERT.LV dalījās ar LVM incidenta analīzes laikā iegūtajiem uzbrucēja infrastruktūras tīkla indikatoriem, kā arī citu tehnisko informāciju, kas varētu palīdzēt rumāņiem situācijas izpētē un draudu mazināšanā.
“Bytetobreach” uzlauzis arī Zviedrijas e-pārvaldes portālu un citu valstu iestādes. Latvijas kibertelpā joprojām tiek novērota šī uzbrucēja aktivitāte un mēģinājumi identificēt jaunus uzbrukuma mērķus, taču šie mēģinājumi tiek sekmīgi atvairīti.
Lai palīdzētu organizācijām Latvijā savlaicīgi identificēt iespējamos apdraudējumus, CERT.LV ir publicējusi LVM incidentā identificētos uzbrucēja infrastruktūras tīkla indikatorus. CERT.LV aicina organizācijas tos izmantot savu tīklu uzraudzībā, it īpaši Nacionālās kiberdrošības likuma subjektus un kritiskās infrastruktūras turētājus, kuri vēl neizmanto CERT.LV pakalpojumus.
Vienlaikus LVM kiberdrošības incidenta kontekstā CERT.LV publicējusi arī rekomendācijas infrastruktūras kiberdrošības noturības stiprināšanai. To mērķis ir palīdzēt iestādēm un organizācijām mazināt kiberuzbrukumu riskus, uzlabot spēju savlaicīgi atklāt apdraudējumus un efektīvi reaģēt uz incidentiem.
NODERĪGI! Uzbrucēja infrastruktūras tīkla indikatori un CERT.LV apkopotās rekomendācijas pieejamas šeit: https://cert.lv/lv/2026/07/cert-lv-rekomendacijas-infrastrukturas-kiberdrosibas-noturibas-uzlabosanai-pret-kiberuzbrukumiem
Digitālais negaiss virs LALIGABA: tīmekļvietni skar uzbrukums, personu dati nav apdraudēti
Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) tīmekļvietni laligaba.lv skāris kiberuzbrukums, kura laikā uzbrucēji vietnē nesankcionēti ievietoja savu saturu - paziņojumu, ka konkrētais grupējums ir veicis šo kiberuzbrukumu.
CERT.LV norāda, ka šo incidentu var salīdzināt ar digitālu huligānismu, kurā uzbrucēji tīmekļvietnē atstāj vēstījumu “es te biju”. Pašlaik pieejamā informācija neliecina, ka uzbrukumā būtu skarti personas vai citi tīmekļvietnē glabātie dati. Tāpat nav konstatēts apdraudējums cilvēkiem, kuri apmeklējuši uzbrukumā cietušo vietni.
CERT.LV vērtējumā uzbrukums, visticamāk, nebija speciāli mērķēts pret LALIGABA vietni. Kiberuzbrucēji bieži izmanto automatizētus rīkus, lai internetā meklētu ievainojamas tīmekļvietnes. Atrodot drošības nepilnību, uzbrucēji to izmanto, lai piekļūtu vietnei un ievietotu tajā ļaunprātīgu saturu. Konkrētais grupējums līdzīgā veidā ir piekļuvis arī tīmekļvietnēm citās valstīs.
Šāda nesankcionēta piekļuve visbiežāk ir saistīta ar neatjauninātu programmatūru, satura vadības sistēmu vai kādu no tīmekļvietnē izmantotajiem spraudņiem.
Lai novērstu šādas ārējas iejaukšanās iespējamību, ir jāseko informācijai par atjauninājumiem, kas saistīti ar tīmekļa vietnē izmantotajām tehnoloģijām, un tās jāatjaunina, tiklīdz atjauninājumi ir pieejami.
Vietām negaiss ar krusu: mērķēts pikšķerēšanas uzbrukums iestādei
Jūlijā tika konstatēts mērķētas pikšķerēšanas (spearphishing) uzbrukums kādai pašvaldības iestādei. Atšķirībā no masveida pikšķerēšanas šādi uzbrukumi tiek pielāgoti konkrētai organizācijai vai darbinieku grupai.
Konstatētajā uzbrukumā tika izmantots e-pasta HTML pielikums. Atverot pielikumu, lietotājam tika parādīta viltota “Zimbra” e-pasta sistēmas pieslēgšanās lapa. Uzbrucēju mērķis bija iegūt lietotājvārdus un paroles. Tika novēroti divi uzbrukuma mēģinājumi, turklāt otrajā reizē identisks e-pasts tika nosūtīts plašākam adresātu lokam, un vairāki lietotāji atvēra pielikumu.
CERT.LV norāda, ka šajā incidentā nav konstatēta kontu pārņemšana vai datu noplūde, tomēr vairāku lietotāju pielikuma atvēršana, kā arī daudzfaktoru autentifikācijas (MFA) neesamība palielināja incidenta ietekmi.
Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka pat tehniski vienkāršs HTML pielikums var radīt būtisku risku, tāpēc svarīgi ieviest MFA un regulāri apmācīt lietotājus, kā laikus atpazīt pikšķerēšanas mēģinājumus.
Pamalē krājas mākoņi: pēc pakalpojumu sniedzēja uzlaušanas noplūduši “Lidl” internetveikala klientu dati
Vācijas lielveikalu tīkls “Lidl” ir informējis klientus Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē par personas datu noplūdi, kas notikusi pēc kiberuzbrukuma vienam no uzņēmuma ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Incidents skāris klientus, kuri attiecīgajās valstīs izmantojuši “Lidl” internetveikalu. Uzņēmums viņus informēja e-pastā un publicēja paziņojumus klientu atbalsta vietnēs Beļģijā un Nīderlandē.
Publiski pieejamā informācija neliecina, ka datu noplūde būtu saistīta ar uzņēmuma darbību Latvijā vai Latvijas klientu datiem. Tomēr ikvienam interneta lietotājam ieteicams saglabāt piesardzību, saņemot negaidītus e-pastus vai īsziņas uzņēmumu vārdā.
“Lidl” norāda, ka uzbrucēji nav piekļuvuši paša internetveikala sistēmām. Uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka nav noplūdušas klientu paroles, maksājumu informācija vai piegādes adreses. Tomēr cita veida personas dati var tikt izmantoti krāpniecisku ziņojumu sagatavošanai.
Ietekmētie klienti aicināti īpaši uzmanīties no iespējamiem pikšķerēšanas uzbrukumiem. Krāpnieki var izmantot nozagtos datus, lai sagatavotu pārliecinošākus e-pastus un īsziņas vai veiktu tālruņa zvanus, uzdodoties par “Lidl” vai citu uzticamu organizāciju. Šādu uzbrukumu mērķis parasti ir panākt, lai lietotājs atklātu paroles, bankas datus vai citu sensitīvu informāciju.
Incidents norāda uz piegādes ķēdes kiberdrošības nozīmi. Pat ja uzņēmuma sistēmas nav uzlauztas, ārēja sadarbības partnera infrastruktūras ievainojamība var apdraudēt klientu datus un kaitēt uzņēmuma reputācijai.
Lietu internets
Interneta lietu vidē viens no būtiskākajiem riskiem joprojām ir nepietiekami aizsargātas attālinātās pārvaldības iekārtas, kuru kompromitēšana var izraisīt nopietnus kiberincidentus. Lai gan kiberdrošības riskus pilnībā novērst nav iespējams, tos var būtiski mazināt, ieviešot atbilstošus drošības pasākumus un ievērojot labu kiberhigiēnu.
SVARĪGI! Kritiski izvērtējiet, vai jūsu uzņēmumā un mājsaimniecībā attālinātās pārvaldības iekārtām jābūt pieejamām no interneta. Ja attālināta piekļuve ir nepieciešama, nomainiet noklusējuma lietotājvārdu un paroli, aktivizējiet MFA, regulāri atjauniniet programmatūras un izmantojiet DNS ugunsmūri.